Es vairs neticu brīnumiem - to nav! Cilvēki neatlabst no nāvējošām kaitēm, neviens labdaris tā pat vien nedos naudu, Dievs neatbildēs uz lūgšanām. Nespēju arī par kaut ko brīnīties, nekas neizraisa sajūsmu, vis šķiet redzēts, dzirdēts un justs. Pasaule ir garlaicīga, cilvēki vēl garlaicīgāki.
Es nejūtos nelaimīgs, bet gan brīvs no brīnuma un izbrīna. Šīs lietas manī ir mirušas un atraitne ir dzimusi, sajūta, kas vairs nav. Tā ir pārākuma sajūta, kas padara stipru. Kamēr citi izplūst asarās, papleš muti, no sajūsmas spiedz, es palieku nesatricināms un prāts ir tīrs. Brīnumu nav un nav par ko brīnīties.
Widow 1. ir nosaukums, kas aizvieto vārdus atziņa, atklāsme, nodaļa utt. Vis ticamākais pavisam būs divpadsmit šādi raksti. Kāpēc widow? Tāpēc ka raksti būs par cilvēka emociju/sajūtu nāvi, kas vietā atstāj atraitni - tukšumu, kas rodas likvidētās emocijas vietā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru