Šī teorija attiecas uz visiem aprobežotajiem prātiņiem, neizglītotiem ļautiņiem, dažādu reliģīju piekritējiem, radikālime un mēreniem nacionālistiem, kā arī citiem vienā virzienā domājošiem indivīdiem un grupām.
Salīdzinājums ir šāds. Cirvis tiek lietots kā instruments ciršanai vai arī kā apzīmējums idiotam. Cilvēks, būdams šis darba rīks savā esībā, izcērt šķirbu žogā, kas apzīmē viņa redzes loku. Tie kuri neko negrib redzēt ir vienkārši cirvja spali un neko necērt, par viņiem neiet runa. Cirvis ir izcirtis šķirbu un tagad grib paskatīties, kas tad ir aiz šī žoga. Lūrot pa šo šķirbu, vīņš var redzēt skaistu augļu koku vai nokaltušu koku. Tie kas redz skaisto augļkoku nebeidz priecāties par to, stāsta citiem cik tas ir skaists, dod iespēju pārējiem arī palūrēt uz to vai arī nelaiž. Ja kāds cits grib izcirst šķirbu, tad pirmās šķirbas radītājs neļaus to darīt, teiks ka vīņš zaimo, ka nekā labāka par viņa šķirbu nav, un tas tikai tāpēc ka bail, ka kāds cits to nao sava redzes loka var saskatīt savādāk vai pat ieraudzīt ko citu, vēl skaistāku. Šāda rīcība apdraud pirmās šķirbas autoritāti, kā arī uz pirmās šķirbas radītāja patiesību.
Ja pa pirmo šķirbu ieraudzītu nokaltušu koku, negribas vairs uz to skatīties un jaunas šķirbas netiek taisītas, ja nu tur ir vēl nokaltuši koki, tajos var būt pakārti cilvēki, pie tādiem mēdz kādu izvarot un veikt visādas nešķīstības. Nē, labāk turēties prom no šādiem skatiem un citus ar jāsargā no nokaltušjiem kokiem. janu kāds nokaltis koks ir starp mums, janu kāds zars nolūzst stiprā vējā un nokļūst mūsu žoga pusē. Ir jārīkojas, ir jālikvidē nokaltušie koki, ir jāceļvēl lielāks žogs. Pag, kāds ir izcirtis jaunu šķirbu, vīņš saka ka tur ir kas ļoti skaists, nokaltušā kokā, no cita leņķa ir redzams skaists kokgrebums, tur esam attēloti mēs cilvēki, tādi paši kā mēs. Bet tas nevar būt, pirmāšķirba tak rādīja drausmus skatus, solīja vēl drausmākus, apdraudēja mūs, ir jau sapulcināti tik daudz nīdēju, kas ir gatavi cīnīties, dedzināt, kaut, lamāt un nelaist nevienu savā žoga pusē. Kokgrebums ir meli, starp mums ir diversants, vīņš ir jāpāraudzina vai arī jāizraida labākajā gadījumā.
Bet tikmēr žoga otrajā pusē skaistie un netik skaistie augļkoki, nokaltušie, ar vai bez iegrebta mākslas darba, koki, redzēja ka žogā parādās jaunas šķirbas. No dažām nāca apbrīnas saucieni, lūgšnas, slavas dziesmas, no dažām lamas, lodes, akmeņi vai arī dažas tika vienkārši aizdarītas ciet. Un koki ir tie kas redzēja vairākas šķirbas, viņi skatījās pa visām un redzēja visus cirvjus. Izrādās ka viņpus žoga nav tikai cirvji, bet arī koki, kast tā pat kā visi koki grib redzēt vairāk par vienu šķirbu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru