Not related to widows

ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

Trīs dievietes. Paldies.

Mūzas atnākšana, tik dažāda tā ir. Viens gadījums - laba grāmata, vīns, siers un maize. Tu esi negaidīta, bet vienmēr laipni pieņemta. Uzrodies kad esi aizmirsta un klauvē pie durvīm, pat tad kad saimnieks nav mājās. Uz ielas, darbā, ballē un miegā. Kad spalva un tinte nav pa rokai. Nedusmojies par to, jo tā pat kad es tevi gaidu, esmu gatavs tevi uzklausīt un saņemt tavus glāstus. Un tevi slavēt gribu, jo glābiņš esi man, mierinājums un patvērums no pasaules skarbas. Tas nav vīna skurbums, bet cieņa un pateicība. Tu viena no māsām, dieviete, mīļa un tīkama. Paldies.

Nattier
Ak Burleska, jaunākā no māsām. Tu ar nāc, kad gribi un vienīgais ko prasi ir smiekli. Rotaļīga glābēja, žēlsirdības māte. Pat ar dzeloņdrāti mācēsi noglāstīt, ar skarbu vārdu mierināt un ar ļaunu joku uzmundrināt. Tu reibini in izved no rāmjiem. Vājprāts ir tava pasaule, kur katrs slinieks garā ir ģēnijs. Sarkasms, cinisms, assprātība, bērnišķīgums un humors, ar to mēs spēlējamies, tās mūsu mantiņas. Dejo un flirtē, dieviete jautrā. Paldies.

Bb9a7c45-6cd9-4d26-be2e-1cc6506d698c_20110127091353_burleska
Vecākā māsa, Fortūna. Tu skarbākā no visām. Sāpināt mēdz mani, jo tavs taisnīgums ne vienmēr sakrīt ar manējo. Mēs strīdamies, tad salabstam. Dāvanas dod pēc saviem ieskatiem, bet nekad nesaki ko vēlies saņemt pretī. Atalgo un sodi - tiesnese un draudzene, cienīta dieviete. Tīksminies par dvēseli ko uzskati par savu īpašumu, šausti to. Nesaprotama man, bet tik ļoti vajadzīga. Nekad nepamet, bet nostājies ēnā un uzrauga, ļauj pašam saskatīt neredzamo. Paldies.

Goddess-fortuna-statue-bronze-at-7311

pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

Ielīst skapī

Wardrobeeg

Ielīst skapī, tā pietrūkst. Paslēpties no pasaules, justies droši un ērti. It kā bērnības spēle, bet tik un tā rodas vēlme tur atgriesties uz īsu brīdi. Dzirdēt kā pakaramie nožvadz, siksnas un jostas noklaudz pret durvīm,  drēbju kārtas kas glāsta seju, plastmasas maišeļi, tajos iegulstot, gurkst. Ieriktēties ērti starp kamoliem, zābakiem, kas gaida savu sezonu, saost kurpju smēra smaržu, kažoka smacinošo pūkainību, samīcīt kādu kartona kasti. Tuntuļoties pilnīgā tumsā, līdz iegūsti ērtāko pozu. Un tā tur sēdēt, priecāties par sevi, savu midzeni. Iztēloties jaunas pasaules, nestāstītus stāstus, fantastiskas radības. Būt par mazu dievu skapī, kur laiks apstājas un nav nevienas rūpes. Pilnīgs miers. Ir jāapciemo skapis... vismaz uz pāris minūtēm.

sestdiena, 2012. gada 3. novembris

Untitled

Maska tiek valkāta

Aktieris vien ir

Nav sava es

Teātris, lielā skatuve

 

Iedomātas prožektoru gaismas

Izrādes nebeidzamos cēlienos

Bez apstājas un mūžīgi

Viss jau ir bijis un notiks atkal

 

Scenārijs tas pats

Varoņi, ļaundari un fons

Asaras, smiekli, bēdas, prieks...

Katram sava lloma iedalīta

Izspēlēts tiek viss

 

Traģikomiski vai ne?

trešdiena, 2012. gada 31. oktobris

Melns

 

5_black

Čuksti tumsā, ēnās neskaidrās

Lūgsnas naksnīgās debesīs

Zvaigznēm, mēnesim, miglai

Aiz horizonta melna, kur viss zūd

Atbildes gaidītas, piepildījums, cerības

Ko tas dod, ja zini ka neviens neatbildēs?

Gaisma nebūs, saule nesildīs

Ir vēls...

Rituāls nebeidzams, bet vajadzīgs

Maldi un vilšanās

Ko mēs gribam?

Kliedziens melnā bezgalībā

Tā tas notiek un tā tas notiks

Melns kļūst balts

Balts kļūst melns

Līdzsvars nebeidzams

Mēs esma nosvērti un atdzīti par derīgiem

Untitled

Iekrist kupenā mēs varam
Skatienus krustot debesīs
Ķert sniegpārslas degungalā
Baltumā zīmēt eņģeļu duetu

Paslīdēt uz gluda ledus
Kopā smieties un teikt ''Au!"
Nesūdzēties par neko
Baltiem būt

sestdiena, 2012. gada 27. oktobris

Untitled

Es esmu upe un plūstu kur zeme mīksta
Šķelšos pret klintīm un akmeņiem, lai atkal satiktos ar sevi
Kā upe augšās un lejās es būšu straujš un nevaldāms
Līdzenumos lēns un mierīgs
Mani krasti applūdīs radot iznīcību,haosu un nelaimes
Vai auglību, kārtību un laimi
Es atkārtošos, ieplūstot jūrās un kalnos sākšu savu tecējumu
Un tā jo projām, un tā jo projām... līdz izžūšu sauss

Untitled

Smilšu pulkstens, mēs iztekam tā...
Tik pagrozi to, lai smilts plūst
Laiks nebeidzas ar mums
Mēs beidzamies laikā
Par smiltīm būt,
Jaunam kokam kur augt,
Kur laikam auklēt mūs...