Tad, kad tika atvērta Pandoras lāde un nelaimes, ko Zevs tur bija iespundējis, izbēga cilvēku pasaulē, tajā joprojām palika viens nepamanīts galējais ļaunums – cerība. Taču mēs esam aizmirsuši to, ka Zevs vēlējās cilvēkiem likt mocīties pēc iespējas ilgāk. Cerība ir ļaunākais ļaunums, jo tā paildzina ciešanas. (F.Nīče)
Es cerēju būt laimīgs, bet mani sastapa nelimes. Es cerēju uz mīlestību, bet mani nemīlēja. Es cerēju uz veiksmi... man nekas neizdevās. Es atmetu cerības un visas likstas kļuva blāvas, dažas pat izgaisa. Vairs uz neko neceru. Un dzima jauna atraitne, Cerība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru