Vakar pa TV skatījos kaut kādu pārraidi LTV1 par stādīsānu un sēšanu, kur laikapstākļu ikgadējais pareģis, pensionārs "kā viņu tur sauca" teica ka pavasaris klāt, sniega nebūs un droši tik metamies pliki. Kāda neraža! Sasodīts un deviņ veli! No rīta snieg, kā Dieviņ tēva blaugznas. Vis ir slapjš un ir auksti, jo tā sniega parodijā ātri vien izkusa. Drūma diena ar, pilnīgi gribējās depresijā krist - saules nav. Bet omu uzlaboja autobusā sēdošie zaķi, kurus kontrole meta ārā. viena zaķene ilgi taisnojās, ka neuzspēja, jo pa telefonu runāja ar mammu. Baigais attaisnojums, es redz urbināju degunu un nevarēju nopirkt biļeti.
Tā ap vakarpusi oma atkal bij laba. Kā arī biju par kādu gramu vieglāks kļuvis un vēl jo projām tāds esmu, respektīvi man izlūza zobs, alias izveidojās lūka zobu rindā priekš ventelācijas. Nav ko bēdāties, jo man vēl palika daudz zobu, nav žēl padalīties.
Un teikšu to pašu, ko dzīvokļa saimniecei: "Man iet labi". Vai tad nav jauki dzirdēt ka kādam iet labi, kad visapkārt visi sūdzās. Man nav zoba, bet man ir labi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru